Current Organizations / Institutes

The organizations/institutes from the scholar's latest article

Previous Organizations / Institutes

The organizations / institutes from the scholar's other articles in the past ten years


Inta Mieriņa has a total of 27 co-authors. Here are the top co-authors by number of shared publications:


Latest Publications

  • The Impact of Availability to the Secondary Ambulatory Health Care on Health Behavior Among Residents of Latvia

    by Jelena Salkovska, Anda Batraga, Inta Mierina, Janis Duboviks, Liga Braslina, Martins Danusevics, Liene Kaibe

  • Diasporas investīcijas Latvijā

    by Latvijas Universitāte, Inta Mieriņa, Līga Brasliņa, Anda Batraga, Katrīna Kellerte, Ieva Švarca

    Latvijas diaspora – aptuveni piektā daļa no valsts pilsoņiem – šobrīd funkcionē kā liels, bet strukturāli nepietiekami izmantots attīstības resurss. Pētījums rāda, ka diasporas kapitāls ir daudzdimensionāls – tas ietver ne vien finansiālos ieguldījumus, bet arī cilvēkkapitālu, sociālos tīklus un kultūras un simbolisko kapitālu. Tomēr valsts politikas un statistikas sistēma šo realitāti šobrīd neatspoguļo – diaspora joprojām tiek uztverta galvenokārt kā remitenču avots un kultūras partneris, nevis kā pilnvērtīgs investīciju un inovāciju dalībnieks. Pētījuma pamata secinājums norāda, ka Latvijas problēma nav diasporas kapitāla trūkums, bet gan pārvaldības arhitektūras un uzticēšanās infrastruktūras nepietiekamība. Diaspora jau šobrīd ik gadu mobilizē kapitālu 0,94–1,0 miljarda eiro apjomā remitencēs un daļēji fiksētās investīcijās uzņēmumu pamatkapitālā, taču lielākā daļa šā resursa tiek absorbēta patēriņā vai individuālās iniciatīvās. Finansiālie ieguldījumi uzņēmējdarbībā ir makroekonomiski nelieli, bet kvalitatīvi nozīmīgi; vēl vairāk – aptuveni trīs ceturtdaļas diasporas ieguldījumu vērtības ir nemateriālajos resursos: zināšanās, prasmēs, profesionālajos tīklos, reputācijā un uzticēšanās kapitālā.

  • Open Access

    Diaspora as a Community of Practice

    by Baiba Bela, Inta Mieriņa

    Diaspora organisations play a vital role in connecting migrants to their cultural roots, fostering community-building and strengthening the ties between a diaspora and its country of origin. These organisations and informal groups serve a cohesive, unifying and supportive role, characterised by their persistence over time. However, despite the importance of diaspora organisations in maintaining migrant communities, research in this area remains sparse. This article delves into the role of diaspora organisations in creating and sustaining diaspora communities, with a specific focus on the Latvian diaspora as a case study. It examines how the activities of Latvian diaspora organisations shape the diaspora as both a transnational imagined community and a community of practice. It seeks to identify the key factors that contribute to the viability of diaspora organisations and their ability to simultaneously mobilise and reproduce diaspora communities.


  • Is participation on the move a utopia? The study of EU mobile citizens in Latvia

    by Visvaldis Valtenbergs, Inta Mieriņa, Jurijs Ņikišins, Alina Östling


  • Diasporas politiskā līdzdalība vēlēšanu kontekstā

    by Latvijas Universitāte, Inta Mieriņa, Inese Šūpule, Ilze Koroļeva, Ginta Elksne, Maija Krūmiņa

    Pētījums pievēršas diasporas politiskajai aktivitātei ar īpašu uzsvaru uz līdzdalību vēlēšanās. Atbilstoši oficiālajai statistikai ārvalstīs dzīvo vairāk nekā 10% Latvijas balsstiesīgo, taču dati liecina, ka viņi daudz retāk balso Saeimas vēlēšanās. Satraucoši arī, ka pēdējos gados diasporas aktivitātes līmenis Saeimas vēlēšanās samazinās. Šajā pētījumā aplūkoti faktori, kas ietekmē politisko līdzdalību, sakarības un tendences diasporā, un apzināti iespējamie risinājumi un darbības soļi, kas jāveic diasporas organizācijām, Latvijas valsts institūcijām, diasporas medijiem un citiem iesaistītajiem, lai kvalitatīvi sekmētu diasporas dalību vēlēšanās, kā arī veicinātu iesaisti politiskajos procesos starpvēlēšanu periodā. Pētījums norisinājās no 2024. gada jūlija līdz novembrim.

  • Open Access

    Rise of remote work across borders: opportunities and implications for migrant-sending countries

    by Inta Mieriņa, Inese Šūpule

    Contact restrictions imposed during the COVID-19 pandemic have contributed to the rapid expansion of remote work. With this expansion, new opportunities arise for the typical migrant-sending countries in Central and Eastern Europe to remotely involve their diaspora in their labor market. The aim of this paper is, by using the case study of Latvia, to show the potential of cross-border remote work for alleviating human capital losses caused by emigration. We assess the main obstacles and necessary adjustments in taxes, social benefits, labor market regulation and other areas to facilitate the labor market transition and show what incentives the country can use to become a place of choice for performing remote work for the diaspora. Combining the perspectives of employers, employees and the government, this study sheds new light on the challenges and opportunities related to the rise of remote work for countries suffering from emigration. The comprehensive analysis builds on triangulating secondary data, analysis of policy documents, a survey of employers, as well as a survey and in-depth interviews with cross-border remote workers.


  • Diasporas organizāciju kapacitātes un vajadzību pētījums: pētījuma rezultāti

    by Latvijas Universitāte, Baiba Bela, Inta Mieriņa

    Šobrīd diaspora ir tik daudzveidīga kā nekad agrāk – dažādas paaudzes, atšķirīgi izceļošanas iemesli, atšķirīga latviešu valodas prasme, daudzās mītnes zemēs latviešu dzīvesvietas un pulcēšanās vietas šķir lieli attālumi, pieaugošā dzīves dārdzība pasaulē ierobežo līdzekļus, ko var veltīt “latviešu lietām”. Kā diasporas organizācijas darbojas šajos apstākļos? Ar kādiem izaicinājumiem katrā pasaules reģionā un savās mītnes zemēs tās saskaras? Detalizēta un aktuāla informācija par diasporas organizācijām būtu lietderīga, izstrādājot datos balstītu plānu darbam ar diasporu, pamatojot nepieciešamo līdzekļu apmēru, plānojot vizītes pie diasporas, pasākumus ar vēstniecību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, citu Latvijas valsts iestāžu vai pašvaldības pārstāvju līdzdalību, kā arī plānojot atbalsta pasākumus un grantu konkursus diasporai. Lai apzinātu diasporas organizācijas un neformālās domubiedru grupas, gūtu dziļāku ieskatu to ikdienas darbībā un noskaidrotu, kādi ir to resursi un vajadzības, ar kādām grūtībām tās saskaras, un izprastu, kādas ir to nākotnes iespējas, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs veica apjomīgu pētījumu. Pētījuma mērķis ir izpētīt diasporas organizāciju daudzveidību, tām pieejamos resursus, organizāciju kapacitāti un aktuālās vajadzības.

  • Open Access

    Reimagining “Integration” in the Light of the New Forms of Mobility

    by Inta Mieriņa, Marika Laudere

    There is a growing awareness in migration research that traditional interpretations and approaches to measuring and evaluating integration do not adequately fit the increasingly fluid and unpredictable patterns of migration observed today. Focusing on the transnational and liquid migration characteristic of Eastern European migrants, we propose a new conceptual framework that explains contemporary processes of migrant incorporation from the perspective of migrants themselves. Our model accounts for the “breadth and depth” of integration and contrasts deep integration and assimilation with functional adaptation, and integration into a certain group or network with integration into society as a whole. The analysis is based on comprehensive mixed-design research of Latvian migrants which includes a survey of 6,242 Latvian emigrants, as well as 15 in-depth interviews with internationally-mobile global talents. The bottom-up perspective that we employ sheds new light on how migrants themselves think about, and experience integration in their everyday lives.


  • Cultural heritage as interpreted and practiced by young people in non-formal associations in Latvia

    by Inta Mieriņa

    This article aims to shed new light on young people’s participation in non-formal associations aimed at safeguarding traditions and national culture. Focusing on two case studies from Latvia within the international project CHIEF (Cultural Heritage and Identities of Europe’s Future), the study provides an in-depth analysis of how ‘culture’ is understood, practiced, and transmitted in non-formal education settings. The article also discusses what motivates young people in Latvia to get involved in associations aiming to preserve cultural heritage, and how these activities are connected to identity and attitudes toward other cultures.