Staņislavs Šeiko
Current Organizations / Institutes
The organizations/institutes from the scholar's latest article
Research Subjects
Staņislavs Šeiko has a total of 9 co-authors. Here are the top co-authors by number of shared publications:
Jurijs Ņikišins
University of Latvia , Raina Blvd. 19 , Riga , Latvia
2 shared publicationsAleksandra Možarova
University of Latvia , 19 Raina Blvd ., Riga , Latvia
1 shared publication- Alessandro Fornaroli
Idiap Research Institute, Martigny, Switzerland and Department of Management in the Built Environment, Delft University of Technology, Delft, Netherlands
1 shared publication - Britta Elena Hecking
Camino, Berlin, Germany
1 shared publication - Daniel Gatica-Perez
Idiap Reasearch Institute, Martigny, Switzerland and EPFL, Lausanne, Switzerland
1 shared publication - Natalie James
York Law School, University of York, York, United Kingdom
1 shared publication
Latest Publications
- Open Access
- 13 June 2026
- Published by Association for Computing Machinery (ACM)
- p. 2156-2175
Building A Civic Tool for Community-Police Engagement to Adapt Neighborhood Policing
- 13 June 2026
- Published by Association for Computing Machinery (ACM)
- p. 2156-2175
Open AccessBuilding A Civic Tool for Community-Police Engagement to Adapt Neighborhood Policing
- Open Access
- 27 December 2025
- Published by University of Latvia in Akademiska Dzive
- Vol. 61, 141-154
Dzīvnieku morālā statusa uztvere kā sociālā taisnīguma dzinējspēks Latvijā
Morālais statuss ir koncepts, kas ir dzīvnieku tiesību pamatā, apvienojot sevī morālās tiesības, juridiskās tiesības, ētisku attieksmi pret dzīvnieku, tā labturību un pašvērtību. Rakstā analizēta klaiņojošo dzīvnieku – īpaši kaķu un suņu – morālā statusa uztvere un tas, kā šī uztvere kļūst par sociālā taisnīguma kustības daļu Latvijas brīvprātīgo dzīvnieku glābēju vidū. Autors veica desmit daļēji strukturētas intervijas ar brīvprātīgiem klaiņojošo dzīvnieku glābējiem, lai izprastu, kā viņu uztvere par dzīvnieka morālo statusu ietekmē mijiedarbību ar varas institūcijām un iekļaujas sociālā taisnīguma teorijās. Papildus tam autors analizē, kā brīvprātīgo dzīvnieku glābēju centieni sociālā taisnīguma jēdzienu attiecināt uz klaiņojošiem dzīvniekiem un panākt tā piemērošanu saistībā ar tiem ietekmē dzīvnieku tiesību diskursa attīstību Latvijā. Raksta novitāte ir starpdisciplinārā pieeja – apvienojot dzīvnieku aizsardzības aktīvismu ar mūsdienu sociālā taisnīguma teorijām (A. Sena, Dž. Rolsa un M. Nusbaumas skatījumā). Autors analizē, kā brīvprātīgie aktīvisti, subjektīvi interpretējot sociālā taisnīguma jēdzienu un rīkojoties atbilstoši savai ētiskajai pārliecībai, veido savu morālo pozīciju un kļūst par sociālo pārmaiņu dzinējspēku. Brīvprātīgo darbība dzīvnieku aizsardzībā Latvijā ir cieši saistīta ar taisnīguma principu praktisku īstenošanu. Informantu skatījumā taisnīgums neattiecas tikai uz cilvēkiem, bet arī uz dzīvniekiem kā morāli nozīmīgām būtnēm. Šāda morālā statusa piešķiršana dzīvniekiem veido pamatu brīvprātīgo dzīvnieku glābēju ētiskajai un pilsoniskajai rīcībai – viņi uzskata, ka klaiņojošie dzīvnieki ir līdzvērtīgi kopienas locekļi, subjekti ar pašvērtību, kuriem pienākas aizsardzība, cieņa un kvalitatīva dzīve. Brīvprātīgie dzīvnieku glābēji apstrīd varas institūciju pārstāvju (veterināro inspektoru, veterināro ārstu, valsts un pašvaldības politiķu) attieksmi, kuri priekšroku dod dzīvniekiem ar īpašniekiem, atstājot klaiņojošos dzīvniekus bez aizstāvības; interpretē šo atšķirīgo attieksmi kā netaisnīgumu, kas balstās nevis uz objektīvo vajadzību novērtējumu, bet uz morālā statusa hierarhizāciju, kur klaiņojošie dzīvnieki tiek sistemātiski noniecināti.
- 27 December 2025
- Published by University of Latvia in Akademiska Dzive
- Vol. 61, 141-154
Open AccessDzīvnieku morālā statusa uztvere kā sociālā taisnīguma dzinējspēks Latvijā
Morālais statuss ir koncepts, kas ir dzīvnieku tiesību pamatā, apvienojot sevī morālās tiesības, juridiskās tiesības, ētisku attieksmi pret dzīvnieku, tā labturību un pašvērtību. Rakstā analizēta klaiņojošo dzīvnieku – īpaši kaķu un suņu – morālā statusa uztvere un tas, kā šī uztvere kļūst par sociālā taisnīguma kustības daļu Latvijas brīvprātīgo dzīvnieku glābēju vidū. Autors veica desmit daļēji strukturētas intervijas ar brīvprātīgiem klaiņojošo dzīvnieku glābējiem, lai izprastu, kā viņu uztvere par dzīvnieka morālo statusu ietekmē mijiedarbību ar varas institūcijām un iekļaujas sociālā taisnīguma teorijās. Papildus tam autors analizē, kā brīvprātīgo dzīvnieku glābēju centieni sociālā taisnīguma jēdzienu attiecināt uz klaiņojošiem dzīvniekiem un panākt tā piemērošanu saistībā ar tiem ietekmē dzīvnieku tiesību diskursa attīstību Latvijā. Raksta novitāte ir starpdisciplinārā pieeja – apvienojot dzīvnieku aizsardzības aktīvismu ar mūsdienu sociālā taisnīguma teorijām (A. Sena, Dž. Rolsa un M. Nusbaumas skatījumā). Autors analizē, kā brīvprātīgie aktīvisti, subjektīvi interpretējot sociālā taisnīguma jēdzienu un rīkojoties atbilstoši savai ētiskajai pārliecībai, veido savu morālo pozīciju un kļūst par sociālo pārmaiņu dzinējspēku. Brīvprātīgo darbība dzīvnieku aizsardzībā Latvijā ir cieši saistīta ar taisnīguma principu praktisku īstenošanu. Informantu skatījumā taisnīgums neattiecas tikai uz cilvēkiem, bet arī uz dzīvniekiem kā morāli nozīmīgām būtnēm. Šāda morālā statusa piešķiršana dzīvniekiem veido pamatu brīvprātīgo dzīvnieku glābēju ētiskajai un pilsoniskajai rīcībai – viņi uzskata, ka klaiņojošie dzīvnieki ir līdzvērtīgi kopienas locekļi, subjekti ar pašvērtību, kuriem pienākas aizsardzība, cieņa un kvalitatīva dzīve. Brīvprātīgie dzīvnieku glābēji apstrīd varas institūciju pārstāvju (veterināro inspektoru, veterināro ārstu, valsts un pašvaldības politiķu) attieksmi, kuri priekšroku dod dzīvniekiem ar īpašniekiem, atstājot klaiņojošos dzīvniekus bez aizstāvības; interpretē šo atšķirīgo attieksmi kā netaisnīgumu, kas balstās nevis uz objektīvo vajadzību novērtējumu, bet uz morālā statusa hierarhizāciju, kur klaiņojošie dzīvnieki tiek sistemātiski noniecināti.
- Open Access
- 1 August 2025
- Published by Walter de Gruyter GmbH in Rural Sustainability Research
- Vol. 53 (348) , 91-99
Perspectives of animal welfare volunteers regarding veterinarians and veterinary inspectors in Latvia
This study examines the beliefs and attitudes of animal welfare volunteers in Latvia towards veterinarians and veterinary inspectors, with the objective of shedding light on the intricate dynamics within these relationships. This study, utilising qualitative research through ten semi-structured interviews, uncovers divergent perspectives on the relationship between volunteers and veterinary professionals. Volunteers express a largely negative attitude towards veterinary inspectors, highlighting deficiency in empathy, insufficient action on concerns about illegal breeders, and punitive actions against volunteers for regulatory noncompliance. In contrast, their attitude towards veterinarians is more nuanced, encompassing both anger because of treatment costs and an acknowledgment of common objectives with certain veterinarians, especially younger professionals who exhibit dedication to animal care. The results indicate that the volunteers’ emotional commitment to animal rescue and beliefs about vets and veterinary inspectors markedly affects their interactions with them, resulting in difficulties in cooperation with the abovementioned persons. The findings highlight the vital need for improved communication and collaboration, and recommend examining prevalent ethical viewpoints about companion animals, as well as analysing the historical impact of legislation and societal norms on perceptions of animal welfare, which could enhance the discourse among stakeholders.
- 1 August 2025
- Published by Walter de Gruyter GmbH in Rural Sustainability Research
- Vol. 53 (348) , 91-99
Open AccessPerspectives of animal welfare volunteers regarding veterinarians and veterinary inspectors in Latvia
This study examines the beliefs and attitudes of animal welfare volunteers in Latvia towards veterinarians and veterinary inspectors, with the objective of shedding light on the intricate dynamics within these relationships. This study, utilising qualitative research through ten semi-structured interviews, uncovers divergent perspectives on the relationship between volunteers and veterinary professionals. Volunteers express a largely negative attitude towards veterinary inspectors, highlighting deficiency in empathy, insufficient action on concerns about illegal breeders, and punitive actions against volunteers for regulatory noncompliance. In contrast, their attitude towards veterinarians is more nuanced, encompassing both anger because of treatment costs and an acknowledgment of common objectives with certain veterinarians, especially younger professionals who exhibit dedication to animal care. The results indicate that the volunteers’ emotional commitment to animal rescue and beliefs about vets and veterinary inspectors markedly affects their interactions with them, resulting in difficulties in cooperation with the abovementioned persons. The findings highlight the vital need for improved communication and collaboration, and recommend examining prevalent ethical viewpoints about companion animals, as well as analysing the historical impact of legislation and societal norms on perceptions of animal welfare, which could enhance the discourse among stakeholders.
- Open Access
- 1 August 2024
- Published by Walter de Gruyter GmbH in Rural Sustainability Research
- Vol. 51 (346) , 50-57
Bridging Compassion and Commerce: Veterinarians’ Ethical Dilemmas in Providing Care for Homeless Animals
This research seeks to expand the in-depth knowledge on the ethical dilemmas veterinary doctors face while providing care for homeless animals, brought to clinics by volunteers. Fifteen semi-structured interviews were conducted with veterinary doctors in Latvia. The study reveals the complex emotions involved in the interactions between veterinarians and volunteers, as well as the factors affecting a veterinarian’s decision made about homeless animals. The results show a positive attitude towards the altruism of volunteers, but significant concerns around financial matters and the use of animals for fundraising. Debates about charging for stray care highlight potential disagreements between veterinarians and activists. Veterinarians prioritise education and advocacy, providing compassionate assistance to pet owners. Societal expectations strongly shape how they perceive their role, emphasising the reduction of animal suffering and the improvement of animal welfare.
- 1 August 2024
- Published by Walter de Gruyter GmbH in Rural Sustainability Research
- Vol. 51 (346) , 50-57
Open AccessBridging Compassion and Commerce: Veterinarians’ Ethical Dilemmas in Providing Care for Homeless Animals
This research seeks to expand the in-depth knowledge on the ethical dilemmas veterinary doctors face while providing care for homeless animals, brought to clinics by volunteers. Fifteen semi-structured interviews were conducted with veterinary doctors in Latvia. The study reveals the complex emotions involved in the interactions between veterinarians and volunteers, as well as the factors affecting a veterinarian’s decision made about homeless animals. The results show a positive attitude towards the altruism of volunteers, but significant concerns around financial matters and the use of animals for fundraising. Debates about charging for stray care highlight potential disagreements between veterinarians and activists. Veterinarians prioritise education and advocacy, providing compassionate assistance to pet owners. Societal expectations strongly shape how they perceive their role, emphasising the reduction of animal suffering and the improvement of animal welfare.